Latvieši līgo visā pasaulē

Laikrakstā apraksti par līgošanu Sidnejā, Pitragā, Kanberā, Zviedrijā, Adelaidē, Frankfurtē, Pertā, Minskā, Toronto un Vidzemē

	Sidnejas Latviešu biedrības skolas bērnu koris dzied (diriģē Sandra Dragūna). FOTO Ojārs Greste
	Jāņi Pitragā pie Baltijas jūras. FOTO Uve Zosars

Jāņos gāju, Pēteros!

Līgošana Sidnejā

Kaut sestdienas, 27. jūnija rīts bija drēgns, īstā Jāņu diena jau bija pagājusi, jau tuvojās Pēteri, un nebija ko bažīties, ka Sidnejas latviešu organizāciju kopīgā Jāņu svinēšanā trūks apmeklētāju. Latviešu nams sanāca stāvgrūdām pilns jāņotāju, un vēlāk nācējiem pat bija papildus krēsli jāmeklē pa blakus telpām.

Kā jau sen zināms, kopīgi darītais darbs viegli un labi sokas, un tā šoreiz gāja arī galvenajiem rīkotājiem, deju kopai Jautram pārim, kam talkā nāca SLB dāmu kopa, SLB valdes locekļi un SLB sestdienas skolas skolēni un vecāki.

Jau nama pagalmā līgotājus sagaidīja ar meijām izpušķoti tik lieli vārti, ka pats Jānis, zirgā sēdēdams, varēja tiem viegli izjāt cauri. Iekšā arī zāles sienas ar meijām pušķotas, un skatuves malā kārtī jāņuguns, bet pašu skatuvi grezno milzīgs alus kauss.

Sidnejieši jau gadiem ilgā pieredzē iemanījušies, ka, ja sarīkojumā ir ēšana, tad jānāk agri! Jāņa bērni jau sāk sarasties vairākas stundas agrāk, bet jau pirms paredzētā sākuma laika,– pulksten vienos, dāmām pietrūkstas pusdienas, un tām nākas skriet uz veikalu un izpirkt visas Stratfildā dabūjamās desas!

Jāņu svinēšanu ievada Jautrā pāra vadītājs Juris Ruņģis, visus aicinot uz kopdziedāšanu, kas visu pēcpusdienu itin labi skanēja, jo dziedātājus no skatuves pavadīja Viktorijas Mačēnas vadītais 6 mūziķu orķestris. Kopdziesmas pamīšus mijās ar bērnu spēļu grupas, sestdienas skolas un Jautrā pāra uzvedumiem. It sevišķi iepriecināja un bija jāatkārto skolēnu sacerētā dziesma par skolas apmeklēšanu:

Ir atkal sestdiena!
     Jā, jā, jā...
Vai brīvdiena ir man?
     Nē, nē, nē...
Mani mamma augšā ceļ!
     Nē, nē, nē negribu!
Uz skolu mani dzen!
     Nē, nē, nē negribu!
Bet varbūt labi tas?
     Jā, jā, jā...
Jo man ir draugi latvieši!
     Jā, jā, jā...
Un Jāņi jāsvin man!
     Jā, jā, jā Jāņi!

Kur bijuši nebijuši, ierodas Jaunais vējš aplīgot mājiniekus. Laikam Jāņu līksmā gaisotne un droši vien iebaudītais Jāņu alus bija iedrošinājuši Jauno vēju, jo visas četras dziesmas skanēja vēl nepieredzēti jautri un skaļi!

Sekoja vēl kopdziedāšana, apdziedāšanās, rotaļas un danči, kuros piedalījās gan jauni, gan veci, un zāles vidū dažkārt varbūt sanāca pat vairāk dancotāju nekā ap malām skatītāju!

Vienmēr visiem patīk izmēģināt laimi, tātad,– Jautrā pāra dalībnieki bija saziedojuši gan ēdamos, gan dzeramos, gan pat mobilo telefonu loterijai, ko Jāņa bērni tad arī itin devīgi atbalstīja!

Visiem – gan parastiem sarīkojumu apmeklētājiem, gan viņu austrāliešu draugiem, gan reti redzētiem neseniem iebraucējiem no Latvijas – sejās tik redzēja smaidus, bet kā lai izmēram to kopīgo prieku? Varbūt ar statistiku? Turpat kā 1000 pārdotas loterijas biļetes un 10 laimesti; 180 pusdienas, vairāk nekā 200 pīrāgi, 70 tortes gabaliņi, 80 biezpienmaizes, 160 citas smalkmaizītes un nesaskaitāmi Jāņa siera gabaliņi; 45 litri Volda Kaina brūvētā Jāņu alus, 30 litri karstvīna, 15 litri limonādes, 40 litri kafijas un vēl citi dzeramie pudelēs un glāzēs...

Vēlāk pēcpusdienā Jāņa bērni, skaļi čalodami, no jauna uzlādējuši savas latviskuma baterijas, varēja doties mājup:

Jānis Čečiņš
Laikrakstam „Latvietis“

Sveicināti, lasītāji!

Ceru, ka jūs visi esat pamatīgi nolīgojušies! Šīs nedēļas laikraksta krāšņajās fotogrāfijās redzam dažas no ļoti daudzām vietām, kur latvieši līgoja šogad. To starpā ir vairāki bijušie Melburnas latvieši, kuri pārcēlušies vai ciemojas citās zemēs.

Redakcija dodas mazā ceļojumā, un tāpēc šoreiz laikraksta drukātā un tīmekļa varianti mazliet atšķiras. Abonētāji šonedēļ saņem dubultnumuru, un atkal saņems dubultnumuru pēc trim nedēļām. Tīmeklī iznāks kārtējie izdevumi katru nedēļu, jo, šodienas informācijas laikmetā, tas ir iespējams, atrodoties gandrīz jebkur pasaulē. Tas nozīmē, piemēram, ka drukātās avīzes abonētāji varēs jau šonedēļ izlasīt Ulda Siliņa Gotlandes atmiņas, bet lasītāji tīmeklī saņems pēdējo turpinājumu tikai nākamnedēļ.

Mūs arvien iepriecina saņemt vēstules no lasītājiem, arī ja nav domātas publicēšanai. Tas mums ļauj labāk saprast, cik patiešām plašs ir mūsu lasītāju loks, kā arī uzzināt par viņu interesēm un vēlmēm. Uz redzēšanos!

Gunārs Nāgels 2009. g. 30. jūnijā.

Dear Readers,

I hope that you have thoroughly celebrated Jani (Midsummer)! This week's edition has colourful photographs from many places all over the world where Latvians celebrated Jani this year. In some pictures we see a number of former Melbournites, who have moved to different countries, or are just visiting overseas.

We, the editors, are doing a bit of travelling ourselves, and so the printed and on-line versions of the newspaper differ slightly. Subscribers receive a double issue this week, and will receive another double issue in three weeks' time. The on-line edition will come out, as usual, every week, because in today's information era it is possible to do this from almost anywhere in the world. That means that, for instance, our print subscribers this week will already be able to read all of Uldis Silins' description of the 1979 Gotland Song Festival, whereas our on-line readers will only receive the last instalment next week.

It always makes us happy to receive letters from our readers, even if they are not meant for publication. This allows us to better appreciate how wide is our circle of readers, and to find out about their interests and wishes. Goodbye until next time!

Gunars Nagels 30 June 2009.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".