Sit, Jānīti, vara bungas!

Latvieši līgo visā pasaulē, arī Austrālijā un Krievijā

	Jāņa tēvs Edvīns Švarcs un Jāņa māte Dace Freija Dzintaros pie Adelaides. FOTO Pēteris Strazds
	Henrijs Pacers ar Silviju Freivertu pārlec Jāņu ugunskuram Tērvetē pie Melburnas. FOTO Pēteris Dārziņš

Jāņa naktī, jaunas meitas,
Puišiem mutes nedodieti,
Puišiem mutes nokvēpušas,
Jāņu gunis dedzinoti.

Sestdien, 20. jūnijā plkst. 14.00 Dzintaros sāka salasīties Jāņu bērni vecumā no zem 1 gada līdz pāri 90 gadiem. Bet vēl agrāk bija ieradušies ugunskuru, lāpu un Jāņu vārtu būvētāji Kārlis Ātrens, Edvards Ātrens un Ints Puķītis, kuriem vēlāk pievienojās Juris Skābe. Lāpa bija 20 litru muca piestiprināta pie platformas, kurai ar eņģēm bija piestiprinātas trīs 5 m garas kājas. Ideja bija pacelt mucu gaisā uz kājām un tur to paturēt tā kā trijkāji. Mēģinājām, cik vien spēka un dūšas, bet eņģes ļodzījās, šķobījās un plīsa, un mucu pat tukšu nevarējām pacelt gaisā. Intam bija ideja sasiet kājas kopā un piesiet pie šķūņa spāres. Tā arī sekmīgi izdarījām. Mucu piepildījām ar dīzeli un motoreļļu, sarullējām vecus dvieļus kā degli, un lāpa dega visu nakti.
Ap plkst. 14.00 Mājas ļaudis ar Jāņa māti – Daci un Jāņa tēvu – Edvīnu priekšgalā, sagaidīja Jāņu bērnus pie jaunuzbūvētiem un ar Jāņu zālēm (bambusu) izdaiļotiem vārtiem. Minēja mīklas, dziedāja dziesmas, izdalīja sieru un alu, un pēc rotaļām un tautas dejām visi līgotāji paēda smeķīgas vakariņas. Jāņu māte klātesošiem īstiem Jāņiem uzlika galvās ozollapu vaiņagus.
Vakars ritēja raiti un priecīgi ar dziesmām un bērnu čalām. Kārlis tad savāca visus jaunos puišus, un tie gāja pa galīgi melnu tumsu lāpas aizdedzināt, lai līgotāji varētu droši aizstaigāt uz ugunskura vietas. Bija tik melns, ka vienu brīdi domāju, ka nevarēšu degļus atrast, bet laimējās, un ar puišu palīdzību lāpas drīz aizdegās, un līgotāji ieradās pie ugunskura, kuru aizdedzināja Jāņa tēvs un māte.
Kamēr liesmas sāka kāpt pa ugunskura serdi, līgotāji pūta un Jura Skābes vadībā dziedāja kanonas. Drīz nāca apdziedāšanās, ko skaidri vinnēja zēni, jo meitenēm nebija ko atbildēt. Pēc tam, kad puiši saimniekam deva padomu lietot meitenes retos zobus par redelītēm un platās mēles par maizes lāpstām. Tomēr salīgām mieru, un visi pavadīja jautru vakaru, daži pie ugunskura pat līdz rīta gaismai. Pēc pankūku brokastīm un nometnes sakārtošanas pienāca laiks nogurušiem, bet priecīgiem braukt mājās. Līgo, Līgo!!!!
Kārlis Ātrens

Ap 120 līgotāju dziedāšanu papildināju mūziķi – Lilita Daenke ar akordeonu, Ernests Vulfius ar ģitāru un Eugenijs Baltutis ar bungām. Laiks noturējās labs un nelija. ∎

---

Sveicināti, lasītāji!

Latvieši ir dziedātāju tauta, un šī mūsu dziedāšana jo spilgtāk izpaužas vasaras saulgriežu svētkos – Jāņos. Par spīti dižķibelei, trimdas apstākļiem, padomju apspiestībai, vai citiem apspiedējiem, latvieši visos laikos un visur ir līgojuši Jāņos.

Šogad notika pirmie Krievijas latviešu sadziedāšanās svētki Arhangelskas rajonā, kur piedalījās Latvijas Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere. Mēs esam izkaisīti visā pasaulē, bet mūsu stingrās tradīcijas mūs vieno savā starpā, kā arī ar dabu.

Ja Austrālijā (atrodoties dienvidpuslodē) mēdz līgot tieši pretējos – t.i, ziemas saulgriežos, tas tomēr nemazina šo svētku nozīmi mums visiem.

Paldies visiem, kas atsūtīja redakcijai līgošanas ziņas un fotogrāfijas! Bildes, kuras neietilpa šīs nedēļas izdevumā, ievietosim laikraksta galerijā. Gaidīsim arī ziņas no citām līgošanas vietām.

Uldis Siliņš šonedēļ turpina mūs vest pa Gotlandes takām, kur pirms 30 gadiem Dziesmu dienas noslēdzās ar līgošanu Baltijas jūras krastā (par Visbijas Jāņiem lasīsim turpmākā laikraksta numurā).

Latvijā, diemžēl, viena Jāņu tradīcija ir piedzerties un sēsties pie stūres. Pēdējos piecos gados – no 2003. līdz 2008. gadam Jāņos no 22. līdz 25. jūnijam ceļa negadījumos katru gadu gāja bojā vidēji 6 cilvēki, bet par invalīdiem kļuva 90 cilvēki.

Pavadāmi Jāņu dienu,
Pēterdienu gaidīdami!

Gunārs Nāgels 2009. g. 23. jūnijā.

Dear Readers,

Latvians are a singing people, and this singing is a central feature of the Summer solstice celebrations – Jani. In spite of the dizkibele (quandary), exile, Soviet oppression or other oppressors, Latvians have in all times and everywhere celebrated this festival.

This year, for the first time, Latvians in Russia held a Song Festival in the Arkhangelsk area. Latvia's First Lady, Mrs. Lilita Zatlere took part. We are scattered throughout the whole world, but our strong traditions unite us with one another and with nature.

Latvians in Australia, being in the Southern hemisphere, usually celebrate Jani during the exact opposite (i.e. the Winter) solstice, but that in no way diminishes its significance to us all.

Thank you to everyone who sent us news and photographs of this year's Jani celebrations. The pictures that weren't included in this week's newspaper edition will be placed in our on-line galleries. We will also wait for news from other celebration places.

This week Uldis Silins continues the trip down memory lane describing the Song Festival in Gotland, Sweden, 30 years ago. The festival finished with Jani celebrations on the shores of the Baltic Sea (Uldis writes about this in an upcoming edition).

Unfortunately, drink driving is also a Jani tradition in Latvia. During the Jani holiday period (22 – 25 June) over the last 5 years (2003 – 2008), an average of 6 people have died each year in traffic accidents, and 90 have become invalids.

Pavadāmi Jāņu dienu,
Pēterdienu gaidīdami!

(Now that Jani is over, let's get ready for Peter's day (29 June)).

Gunars Nagels 23 June 2009.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".