Atceras komunistiskā genocīda upurus

Piemiņas akti visā Austrālijā no Brisbanes līdz Hobartai

	Vainaga nolikšana Adelaidē pie Migrācijas muzeja. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogi. Pie Latvijas karoga Mārtiņš Strīķis un Anna Hepvorta (Hepworth). FOTO Pēteris Strazds
	Vainaga nolikšana Adelaidē pie Migrācijas muzeja. No kr.: Katrīna (Kathryn) Manning no Migrācijas muzeja, igauniete Maret Nībona (Kneebone), lietuviete Elena Varnas (kuras mazdēls dziedāja 14. jūnija koncertā) un latviete Jolanta Lūse. FOTO Pēteris Strazds

Svētdien, 14. jūnijā Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās biedrības Latvijas Politiski represēto apvienība rīkotajā pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Viņs sniedza runu un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Runas video var noskatīties prezidenta mājas lapā http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=13952

Iepriekšējā dienā Okupācijas muzejā notika konference veltīta 1941. gadā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem. Šo sarīkojumu uzrunāja melburniete Zane Ritere un nodeva atbalsta ziedojumu no latviešiem Austrālijā.

Tieši 14. jūnijā grupa Sibīrijas bērnu Dzintras Gekas vadībā devās vilciena braucienā uz Maskavu, no kurienes lidos tālāk uz Krasnojarsku, kuģos uz Igarku, un ar autobusu ceļos uz Jeņiseijsku, Kansku, Abanu un sādžu Dolgij most, kur uzstādīs piemiņas plāksnes Latvijas mātēm un bērniem. ∎

---

Sveicināti, lasītāji!

Pēdējās dienās liela daļa latviešu pieminēja komunistiskā genocīda upurus. 1941. gada 14. jūnijs bija liels trieciens mūsu tautai. To izplānoja un īstenoja mums naidīgi spēki no citas zemes (kaut gan ar vairāku vietējo latviešu palīdzību).

Bet tagad, tā sauktā, dižķibele ir mūsu pašu demokrātiski ievēlēto pārstāvju sabrūvējums.

Šajā laikraksta numurā publicējam fragmentus no Valsts prezidenta Valda Zatlera preses brīfinga īsi pirms vēlēšanām, kurā viņš izteica cerības, ka vēlēšanās piedalīsies vairāk nekā 80 procentu balsstiesīgo. Tas nenotika, un mēs redzam (skat. Latvijas īsziņas), ka ar vēlēšanu rezultātiem ir neapmierināti apmēram tikpat daudz, cik piedalījās vēlēšanās.

Kur jūs bijāt, kad bija jābalso? Kāpēc partijas, kuras izraisīja dižķibeli ieguva tik labus rezultātus? Kāpēc 56% balsstiesīgiem nebija nekāda iebildumu, ka Alfrēds Rubiks pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā?

Kā glābt Latviju, kad tik daudz ir jau brīvprātīgi atdots?

Gunārs Nāgels 2009. g. 16. jūnijā.

Dear Readers,

In the last few days the majority of Latvians remember the victims of the Communist genocide. The 14th of June 1941 was a great blow to our people. It was planned and carried out by hostile forces from another country (although helped by a number of local Latvians).

But now the so-called dizkibele (quandary) has been brewed up by our own elected representatives.

In this edition we publish excerpts of a press briefing that President Valdis Zatlers gave shortly before the elections, when he expressed hope that more than 80% of eligible voters will participate. That did not happen, and opinion polls now show that the number of people dissatisfied with the election results is about the same as the number who voted.

Where were you on election day? Why did the parties responsible for causing the quandary do so well in the elections? Why did 56% of eligible voters have no objection to Alfreds Rubiks representing Latvia in the European Parliament?

How is Latvia to be saved, when so much has already been given away voluntarily?

Gunars Nagels 16 June 2009.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".