Sveicināti, lasītāji!
Šonedēļ Aija Rozentāla raksta par dažādību – tas ir pasaules sāls. Cik tas būtu neinteresanti, ja mēs visi būtu tieši tādi paši ar tieši tām pašām interesēm. Ir daudz jaukāk, ka daži vēlas būt mākslinieki, daži būt misionāri, daži veidot lielo politiku, daži aprakstīt redzēto un lasīto un daži cept pankūkas!
Laikrakstā šonedēļ veselu lapaspusi aizpilda sēru sludinājumi. Diemžēl tas ir dabas likums, ka cilvēks parādās īsu laika sprīdi uz šīs zemes, dara ko var – labu vai ļaunu un tad aiziet viņsaulē.
Lugā Jūlijs Cēzars Šekspīrs lika Markam Antonijam teikt: „Ļaunums, ko cilvēki padara, turpina dzīvot pēc viņiem, bet labie darbi bieži tiek apglabāti ar kauliem“. Ka tas tā nav, varam pārliecināties atceroties mūsu pašu Austrālijas latviešu milžus. Kā piemēram prāvestu Arnoldu Grosbachu, kuram šonedēļ atzīmējam 100 gadu dzimšanas jubileju. Viņš ir atstājis ne tikai materiālu mantojumu – Svētā Krusta baznīcu, bet, vēl svarīgāk, garīgu mantojumu.
Vītolu Fonds (skat. rakstu 7. lpp.) atbalsta jauniešu centienus studēt Latvijā. Prezidents palīdz veidot Likteņdārzu.
Un ko mēs katrs atstāsim?
Gunārs Nāgels 2009. g. 26. maijā.
Dear Readers,
This week Aija Rozentala writes about diversity – the spice of life. It would be very bland, if we were all the same with exactly the same interests. It is much nicer that some people choose to be artists, some to be missionaries, some people go into politics, some write about what they have read and seen, and some bake pancakes!
A whole page of this week's paper is filled with obituary notices. Unfortunately it is a law of nature that a person only appears for a short time on this earth, does what he can – for good or for evil, and then departs this life.
In the play Julius Caesar, William Shakespeare lets Mark Antony say, „The evil that men do lives after them, the good is oft interred with their bones“. We may be convinced of the opposite by looking at our own Australian Latvian giants. For example Dean Arnolds Grosbachs, whose 100th birth anniversary we commemorate this week. He has left behind him not only a material legacy – the Church of the Holy Cross, but, even more importantly, a spiritual legacy.
The Vitols Foundation (article on p. 7) supports the efforts of young people to study in Latvia. The president is helping to form the Garden of Destinies, commemorating the fate of Latvians falling victim to the totalitarian regimes of the 20th century.
What will be the legacy of each of us?
Gunars Nagels 26 May, 2009
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".