Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9

Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstības un dažu valodas gramatisko formu pārveidojumiem.

(Pieņemti uz Izglītības un kultūras nolikuma 731. panta pamata.)

1. Latviešu alfabētā ir šādi burti: a b c č d e f g ģ h i j k ķ l ļ m n ņ o p r s š t u v z ž.

2. Bez alfabētā uzņemtiem burtiem latviešu rakstībā vēl ir šādas rakstu zīmes un īpaši burtu savienojumi: dz dž – saliktu līdzskaņu, ai au ei ie iu ui – divskaņu un ā ē ī ū – garu patskaņu atzīmēšanai. Garais o apzīmējams vienkārši ar o.

Nav lietojamas latviešu rakstībā zīmes ä ö ü y vai šo zīmju modifikācijas: ae aeh oe oeh ue ueh vai ö ü. Vācu valodas savienojumi ck un tz latviski rakstami ar k un c.

3. Nav apzīmējami garumi tagadnes ā-celmu darbības vārdu I un II daudzskaitļa personā, kur līdz šim tos apzīmēja. Jāraksta: mēs zinam, daram, aicinam; jūs zinat, darat, aicinat. Tāpat arī tagadnes III personas atgriezeniskās formās: viņš, viņi zina u.t.t. un tagadnes ciešamās kārtas divdabi: zinams, darams u.t.t. Arī visās verbu formās un verbālos atvasinājumos, kur j priekšā atrodas i, šis i rakstams bez garuma zīmes, piem.: medijam, medijām, medijams, medijums; darijām darijums.

4. r nemīkstināt.

5. No grieķu un latiņu valodas ņemtos svešvārdos nav apzīmējami garumi ne priedēkļos, ne piedēkļos, ne saknēs.

Piezīme. Neuzskatīt skolās par kļūdu, ja skolnieki būtu garumu atzīmējuši.

6. No grieķu un latiņu valodas aizgūtos vārdos, kam oriģinālā sastopams saknē divskanis ai, ei, oi, eu, šā divskaņa vietā liekams e i e ei, piem.: demons, atmosfera, ekonomija, ameba, neitrāls. Turpretī zinātnē no jauna ievedamos vārdos var lietot ai, ei, oi, eu, piem.: kainits, kaleidoskops, moira, eugenika.

Piezīme. Grieķu īpašvārdos paturami divskaņi ai ei oi eu, saskaņā ar grieķu valodas likumiem (izņēmumi: Eiropa un Ēģipte, ne Europa un Aiģipte).

7. Vienādu līdzskaņu savienojumi ll ļļ mm nn ņņ un rr paturami tiklab latviešu, kā arī aizgūtos vārdos un svešvārdos visos tais gadījumos, kur vārdi ar šādiem savienojumiem dziļi ieviesušies latviešu valodā.

8. Svešvārdi, kuros oriģinālvalodā sākumā atrodams s, arī latviešu valodā jāraksta ar s: septembris, sociālists, Sofija, saksis. Vārda vidū starp patskaņiem paturams līdzšinējais z: analize, baze, fizika, filozofija, muzejs, muzika, prognoze, teze, gnozeoloģija, mezokefals.

9. ē- un i-celmos daudzsk. ģenitīvā beidzamais saknes līdzskanis jeb līdzskaņu savienojums vispārīgi jāmīkstina, piekam st mīkstinājums ir š (rīkste – rīkšu). Tomēr vairākos latviešu un it īpaši svešvārdos šis līdzskanis paliek nemīkstināts, piem.: aste – astu, kaste – kastu, valsts – valstu, tāpat vārdos ar -āte (fakultāte – fakultātu), kā arī atsevišķos vārdos: kase, pase, rase, flote, baze.

10. Nesaliktos latviešu personu vārdos, kas beidzas ar -dis un -tis, viensk. ģenitīvā saknes līdzskanis paliek nemīkstināts: Atis – Ata, Guntis – Gunta, Frīdis – Frīda, Ludis – Luda, Rūdis – Rūda. Saliktie personu vārdi un uzvārdi pakļauti vispārīgiem likumiem par salikteņu locīšanu latviešu valodā, piem.: Tālivaldis – Tālivalža (sal.  Melnbārdis – Melnbārža).

11. Darbības vārdu īstenības izteiksmes (indikatīva) nākotnē daudzskaitļa II personā jālieto galotne -siet, atgriezeniskā formā -sieties (ne -sities), tā tad: jūs celsiet, celsieties; nesīsiet, nesīsieties; mazgāsiet, mazgāsieties; mācīsiet, mācīsieties u.t.t. (Locīšanas paraugs: es mācīšu, tu mācīsi, viņš mācīs, mēs mācīsim, jūs mācīsiet, viņi mācīs; es mācīšos, tu mācīsies, viņš mācīsies, mēs mācīsimies, jūs mācīsieties, viņi mācīsies).

12. Pavēlamā izteiksmē (imperatīvā) tagadnes daudzskaitļa II personā jālieto galotnes -iet un -ieties, atšķirot tādā ceļā šo formu no daudzskaitļa II personas tagadnes indikatīvā, tā tad: jūs nesat, nesaties, bet imperatīvā: nesiet, nesieties; jūs ceļat, ceļaties, bet imperatīvā: celiet, celieties; jūs sargat, sargaties, bet imperatīva sargiet, sargieties. Divskaņa ie priekšā esošais līdzskanis šais galotnēs ir tāds pats kā imperatīva tagadnes vienskaitļa otrajā personā, piem. : cel, celiet (ne ceļiet); nāc, nāciet (ne nākiet); sāc, sāciet (ne sākiet); laid, laidiet (ne laižiet); kāp, kāpiet (ne kāpjiet); slēp, slēpiet (ne slēpjiet); sēdi, sēdiet (ne sēžiet); teci, teciet (ne tekiet) u.t.t.

13. Svešu pilsētu nosaukumu lielākajā daļā latviski lietojama galotne -a.

Galotne -e jālieto:

1) lielā vācu, holandiešu un skandināvu pilsētu vārdu daļā, kas beidzas ar -d, -t, -l, -n un -el, un arī dažos citos (Berne, Brisele, Parīze, Antverpene);

2) vārdos ar -pole;

3) vārdos, kas oriģinālvalodā beidzas ar -stadt vai -stad, -feld, -land, -münde, -tal, wald;

4) italiešu vārdos ar -e.

5) dažādu citu valodu vārdos, kas oriģinālvalodā beidzas ar -e.

14. Franču vārdos, kas beidzas ar uzsvērto a e i o u, uzsvērums nav atzīmējams ar garuma zīmi.

15. Kur svešās valodās pilsētu vārdi ir daudzskaitlī, tur tie daudzskaitļa formā paturami arī latviešu valodā (Atēnas, Pompējas, Sirakūzas, Tēbas; Birži, Telši).

Izglītības ministrs J. Auškāps.

Pareizrakstības komisijas vicepriekšsēdētājs A. Tentelis.

Faksimili


Valodas likums 1938 - 1
Valodas likums 1938 - 2
Valodas likums 1938 - 3